Pakāpeniski uzlabojoties nodarbinātības situācijai, kā arī valsts makroekonomiskajiem rādītājiem, ir interesanti aplūkot, vai un kā to izjūt paši darba ņēmēji. Pagājušā gada nogalē TNS veiktā Eirobarometra pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (60%) turpmākajos 12 mēnešos nesagaida izmaiņas personīgajā darba situācijā.

Kas notiek makrolīmenī? 

Ceturtā daļa (25%) aptaujāto nākamajos divpadsmit mēnešos sagaida pat personīgās darba situācijas uzlabojumus un tikai neliela daļa (4%) iedzīvotāju sagaida personīgās darba situācijas pasliktināšanos. Jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā ir pozitīvāk noskaņoti nekā vidēji visu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji. Tā personīgās darba situācijas uzlabošanos sagaida aptuveni piektdaļa (18%) Eiropas Savienības iedzīvotāju, bet ceturtdaļa (25%) Latvijas iedzīvotāju, savukārt, pasliktināšanos – desmitdaļa (10%) Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju un tikai 4% Latvijas iedzīvotāju.

Turpmāk sīkāk aplūkosim TNS šī gada pavasarī veiktā pētījuma rezultātus par darba ņēmēju viedokli par savu nodarbinātības situāciju, tai skaitā darba slodzes vērtējumu, darba devēju nodrošinātajām darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām un citiem aktuāliem jautājumiem. Vairums darba ņēmēju savu darba slodzi raksturo kā atbilstošu TNS veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni 2/3 darba ņēmēju (64%) savu pašreizējo darba slodzi raksturo kā atbilstošu. Pārāk augsta darba slodze ir aptuveni 1/4 darba ņēmēju (26%) Latvijā, kamēr gandrīz katrs desmitais aptaujātais to raksturo pat kā pārāk zemu (7%).

Raksturīgi, ka tie darba ņēmēji, kuri nedēļā strādā 40 stundas, savu darba slodzi raksturo kā atbilstošu, savukārt tie, kuri nedēļā strādā vairāk nekā 40 stundas, savu darba slodzi raksturo kā pārāk augstu.