Lai mazinātu transporta radīto ietekmi uz vidi un sasniegtu klimata neitralitāti, Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Viens no galvenajiem instrumentiem šī mērķa sasniegšanai ir pāreja uz videi draudzīgākiem pārvietošanās veidiem – īpaši sabiedrisko transportu.
To aktualizē arī no 16. līdz 22. septembrim notiekošā Eiropas mobilitātes nedēļa, aicinot sabiedrību izvērtēt savus ikdienas pārvietošanās paradumus un izmēģināt alternatīvas privātajam automobilim. Taču – vai sabiedriskais transports Latvijā šobrīd spēj būt ērta, uzticama un pieejama alternatīva? To skaidro Kantar veiktais pētījums sabiedriskā transporta jomā, analizējot iedzīvotāju apmierinātības ar sabiedrisko transportu izmaiņas divu gadu laikā, kā arī iemeslus, kas daļu sabiedrības attur no sabiedriskā transporta izmantošanas.
Apmierinātības līmenis ar sabiedrisko transportu saglabājas nemainīgs – vairāk nekā divas trešdaļas (69%) ir apmierināti ar sabiedrisko transportu Latvijā, tikmēr katrs ceturtais (25%) ir neapmierināts
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem sabiedrisko transportu Latvijā pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši 65% iedzīvotāju. No tiem nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas (69%) kopumā ir apmierināti ar sabiedrisko transportu Latvijā (t.i., ar to, cik ērti, viegli, ātri un komfortabli Latvijā ir pārvietoties ar sabiedrisko transportu), savukārt katrs ceturtais (25%) pauž kritiskāku nostāju un atzīst, ka ir pilnībā vai drīzāk neapmierināts ar pašreizējo situāciju sabiedriskā transporta jomā.
Jāuzsver, ka kopējais apmierinātības līmenis ar sabiedrisko transporta pēdējo divu gadu laikā ir bijis stabils un nav mainījies.
Pētījums rāda, ka apmierinātība ar sabiedrisko transportu ir augstāka to lietotāju vidū, kuri ikdienā pārvietojas vienas pilsētas robežās, īpaši ar pilsētas autobusiem vai mikroautobusiem. Salīdzinoši augstāks apmierinātības līmenis novērojams arī Kurzemes reģionā dzīvojošajiem, kā arī starp tiem sabiedriskā transporta lietotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro uz vienu ģimenes locekli.
Lai detalizētāk izprastu, kas visvairāk ietekmē pasažieru apmierinātību ar sabiedrisko transportu, tā lietotājiem tika lūgts norādīt, kas viņiem ir vissvarīgākais, izmantojot šo pakalpojumu.
Sabiedriskā transporta lietotājiem vissvarīgākie ir atbilstošs kustību grafiks, transporta precizitāte, maršrutu atbilstība pasažieru vajadzībām un brauciena izmaksas
Kā liecina pētījums, būtiskas izmaiņas divu gadu laikā nav notikušas. Joprojām sabiedriskā transporta lietotāju skatījumā vissvarīgākais aspekts, izmantojot sabiedrisko transportu, ir viņu vajadzībām atbilstošs kustības grafiks – lai braucieni ir ērtos laikos un ar pietiekamu regularitāti (to kā svarīgāko aspektu nosaukuši 58% sabiedriskā transporta lietotāju).
Ievērojami vairāk nekā pusei sabiedriskā transporta lietotāju būtiska ir arī sabiedriskā transporta precizitāte – ka var paļauties uz to, ka transports pieturvietā un galapunktā ir noteiktā laikā (55%), arī sabiedriskā transporta maršrutu atbilstība pasažieru vajadzībām, lai nokļūtu vajadzīgajā galamērķī (53%), kā arī pieņemamas brauciena izmaksas (50%).
Divas piektdaļas norāda, ka viņiem kā pasažieriem svarīgākais, izmantojot sabiedrisko transportu, ir ātrums – kopējais laiks, kas tiek pavadīts ceļā (41%), tikmēr katram trešajam būtiska it pieturvietu atrašanās tuvu brauciena sākumpunktam un tuvu galamērķim (33%), kā arī komforts brauciena laikā (32%). Pasažieriem svarīgi ir arī brauciena laikā justies droši par sevi, savu veselību un savu mantu (21%), viegli un ērti pieejama informācija par kustību sarastu un izmaiņām (17%), kā arī ērts biļešu iegādes veids (17%).
Skaidrs, ka dažādām pasažieru grupām svarīgākie aspekti sabiedriskā transporta izmantošanā nedaudz atšķiras un variē atkarībā no viņu dzīves stila, paradumiem un individuālajām vajadzībām.
Tā, piemēram, maršrutu atbilstība pasažieru vajadzībām, lai nokļūtu uz viņiem vajadzīgo galamērķi, ir svarīgāka 18 līdz 24 gadus veciem pasažieriem, kā arī tiem, kuri sabiedrisko transportu izmanto, lai dotos uz vai no mācībām, studijām, kā arī valsts pārvaldes, medicīnas, finanšu un citu iestāžu apmeklējuma.
Savukārt atbilstošs kustību grafiks – tas ir, braucieni ērtos laikos un ar pietiekamu regularitāti – ir īpaši svarīgi Vidzemes reģionā dzīvojošajiem.
Sabiedriskā transporta ātrumu jeb kopējo ceļā pavadīto laiku biežāk nekā citi novērtē 18 līdz 24 gadus veci pasažieri, tie, kuri sabiedrisko transportu izmanto darba vajadzībām, kā arī personas ar personīgajiem ienākumiem virs 1500 eiro. Tajā pašā laikā 65 līdz 74 gadus veciem pasažieriem kopējais braucienā pavadītais laiks ir mazāk nozīmīgs.
Brauciena izmaksas ir īpaši svarīgas tiem, kuri ikdienā visbiežāk pārvietojas ar kājām, velosipēdu vai skrejriteni, Kurzemes un Zemgales reģionu iedzīvotājiem, kā arī pasažieriem ar ienākumiem no 500 līdz 700 eiro.
Tikmēr 25 līdz 34 gadus veciem pasažieriem, kā arī tiem, kuri sabiedrisko transportu izmanto, lai dotos pie draugiem vai radiem, būtiskāka nekā citām grupām ir drošības sajūta brauciena laikā – gan attiecībā uz sevi, gan savu veselību un mantām. Savukārt šis aspekts mazāk svarīgs ir vīriešiem un lauku teritorijās dzīvojošajiem.
Nestrādājoši pensionāri biežāk nekā citi novērtē draudzīgu, pieklājīgu un laipnu apkalpojošo personālu, kā arī pieejamu un saprotamu informāciju par kustību sarakstiem un izmaiņām. Savukārt 65 līdz 74 gadus veci pasažieri īpaši augstu novērtē, ja pieturvietas atrodas tuvu viņu brauciena sākumpunktam vai galamērķim.
Katrs trešais iedzīvotājs pēdējā pusgadā nav izmantojis sabiedrisko transportu, visbiežāk tā iemesls ir tā neatbilstība viņu vajadzībām — neērts kustību grafiks, nepiemēroti maršruti un pārāk ilgs ceļā pavadītais laiks
Kantar veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējā pusgada laikā sabiedrisko transportu Latvijā nav izmantojis katrs trešais iedzīvotājs (35%). Šiem respondentiem tika vaicāts, kādēļ viņi nav izvēlējušies izmantot sabiedrisko transportu.
Būtiskākie iemesli, kādēļ sabiedriskais transports netiek izmantots, saistīti ar tā neatbilstību lietotāju ikdienas vajadzībām. Visbiežāk tiek minēts neērts kustību grafiks – proti, braucieni nenotiek iedzīvotājiem piemērotos laikos vai pietiekamā regularitātē. Šo iemeslu šogad ir norādījuši 36% aptaujāto, un, salīdzinot ar 2023. gada pētījumu, tas minēts būtiski biežāk.
Tāpat tiek minēta arī maršrutu neatbilstība vajadzībām, tostarp nepieciešamība kombinēt vairākus transportlīdzekļus un/vai maršrutus, lai nokļūtu galamērķī (šo iemeslu norādījuši 32%). Vēl viens būtisks šķērslis ir pārāk ilgs ceļā pavadītais laiks – gan līdz pieturai, gan pašā braucienā, salīdzinot ar citiem pārvietošanās veidiem (šo aspektu kā traucējošu minējuši 30% aptaujāto).
Katrs sestais (15%) norāda, ka no sabiedriskā transporta izmantošanas viņus attur finansiāli apsvērumi – augstas braukšanas izmaksas un dārgas biļetes. Tāpat 14% aptaujāto kā iemeslu min pieturvietu neatbilstību viņu vajadzībām – tās ir tālu līdz vietai, no kurienes transports brauc, un/vai tālu pasažieru ikdienas galamērķim. Tikmēr katrs desmitais norāda arī uz neapmierinošu komforta līmeni sabiedriskajā transportā (12%), kā arī to, ka tajā nejūtas droši par sevi, savu veselību vai personīgajām mantām.
Jānorāda, ka, salīdzinot ar 2023. gada pētījuma rezultātiem, šogad ievērojami biežāk kā šķērslis sabiedriskā transporta neizmantošanai tiek minēts neatbilstošs kustību grafiks – transporta kursēšana neērtos laikos un ar nepietiekamu regularitāti. Tāpat biežāk nekā iepriekš šogad ir norādīta neapmierinātība ar sabiedriskā transporta personālu un viņu attieksmi.
Šķēršļi sabiedriskā transporta izmantošanā atšķiras paaudžu, reģionu griezumā un pēc pārvietošanās paradumiem
Interesantas atšķirības iezīmējas starp dažādām iedzīvotāju grupām. Piemēram, 25 līdz 34 gadus veci iedzīvotāji ievērojami biežāk nekā citi kā vienu no galvenajiem iemesliem sabiedriskā transporta neizmantošanai min ātrumu – pārāk ilgo ceļā pavadīto laiku, salīdzinot ar citiem pārvietošanās veidiem. Savukārt 55 līdz 64 gadus veci pasažieri biežāk norāda uz augstām izmaksām un dārgām sabiedriskā transporta biļetēm.
Vidzemes reģiona iedzīvotāji kā galveno iemeslu transporta neizmantošanai biežāk min neatbilstošu kustību grafiku – proti, braucieni nenotiek ērtos laikos vai ar pietiekamu regularitāti. Tikmēr Rīgas iedzīvotāji biežāk nekā citi izceļ neapmierinošu komforta līmeni, kā arī to, ka sabiedriskajā transportā nejūtas droši par sevi, savu veselību un personīgajām mantām. To, ka sabiedriskajā transportā nejūtos droši par sevi, savu veselību un savu mantu, ievērojami biežāk nekā citi norāda arī vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti. Tikmēr lauku teritoriju iedzīvotāji īpaši uzsver, ka pieturvietu atrašanās vietas neatbilst viņu vajadzībām.
Kā norāda socioloģe, Kantar klientu vadītāja Ilze Gansone: “Kopējā apmierinātība ar sabiedrisko transportu pēdējo divu gadu laikā būtiski nav mainījusies — tas liecina par zināmu stabilitāti, taču arī par to, ka attīstība šajā jomā norit gausi. Kā viens no būtiskākajiem iemesliem, kas attur cilvēkus no sabiedriskā transporta izmantošanas, joprojām dominē neērts kustību grafiks — transports nekursē piemērotos laikos vai nav pietiekami regulārs, pie tam šis aspekts šogad tiek minēts vēl biežāk nekā iepriekš. Ko no tā varam secināt? Ka sabiedriskajam transportam Latvijā vēl ir, kur augt, lai tas būtu pietiekami labs, lai sabiedrība mainītu ieradumus – ka ar to būtu ērti, viegli, droši un, galvenais – ātri nokļūt ikdienā nepieciešamajā galamērķī”.
Par pētījumu
Pētījumu par Sabiedrisko transportu pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica laikā no 2025. gada 3. līdz 5. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus.
Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs attiecīgās mērķa grupas kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā. Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.
Par Kantar
Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.
Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.
Kontakti
Ilze Gansone
Klientu vadītāja
ilze.gansone@fifty5blue.com
+371 67096300