Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem un mājokļa uzturēšanu veido nozīmīgu daļu no mājsaimniecību budžeta, īpaši ziemas sezonā. Pētījumu kompānija Kantar pērnā gada nogalē veiktajā iedzīvotāju aptaujā par komunālajiem pakalpojumiem skaidroja, kā mājsaimniecības šoziem prognozē savu spēju segt komunālo pakalpojumu izmaksas, kā tās pielāgo ikdienas paradumus, lai taupītu, un cik svarīga sabiedrībai ir ilgtspējīga un atbildīga resursu izmantošana?

Lai gan kopējais noskaņojums, salīdzinot ar 2022. gadu, ir optimistiskāks, vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas mājsaimniecību šajā ziemā varētu saskarties ar grūtībām segt komunālo pakalpojumu maksājumus

2025. gada nogalē veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka trīs no pieciem iedzīvotājiem (63%) noraida iespēju, ka viņu mājsaimniecībai šajā ziemā varētu rasties grūtības ar komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksu (36% drīzāk nepiekrīt, 27% pilnībā nepiekrīt).

Tikmēr vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas mājsaimniecību potenciāli varētu atrasties riska zonā un šajā ziemā tām varētu rasties sarežģījumi ar komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksu – kopumā 27% Latvijas iedzīvotāju, kuri mājsaimniecībā ir atbildīgi par komunālo pakalpojumu izmantošanu un norēķiniem, piekrīt, ka viņu mājsaimniecībā ir vai varētu būt grūtības šoziem segt komunālo pakalpojumu maksājumus (6% tam pilnībā piekrīt, 21% – drīzāk piekrīt). Tikmēr 10% respondentu šajā jautājumā nav izveidojies konkrēts viedoklis, kas var liecināt gan par nenoteiktību, gan par gaidīšanas pozīciju, sekojot līdzi izmaksu izmaiņām apkures sezonas laikā.

Vienlaikus pētījuma rezultāti norāda uz pozitīvu tendenci. Salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu, kas tika īstenots 2022. gada nogalē, šajā pētījumā mājsaimniecības ir pārliecinātākas par savu spēju segt komunālo pakalpojumu maksājumus. Trīs gadu laikā ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri neprognozē grūtības (no 49% uz 63%) un samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka šajā ziemā varētu būt grūtības segt komunālo pakalpojumu rēķinus (no 41% uz 27%).

Par potenciālām grūtībām šajā ziemā veikt komunālo pakalpojumu maksājumus biežāk nekā vidēji norāda Rīgā un Rīgas reģionā dzīvojošie, cittautieši, iedzīvotāji ar zemākiem mājsaimniecības ienākumiem (līdz 500 EUR uz vienu cilvēku ģimenē mēnesī), kā arī tie, kuri kopumā ir atvērtāki jaunām mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu alternatīvām.

Taupības pasākumu ieviešana joprojām ir viena no būtiskām stratēģijām, ar kuru palīdzību mājsaimniecības cenšas kontrolēt ar mājokļa uzturēšanu saistītos izdevumus

Pētījums ļauj secināt, ka Latvijas sabiedrība apzinās, ka atbildīga energoresursu un komunālo pakalpojumu izmantošana ir veids, kā ilgtermiņā mazināt komunālo pakalpojumu izmaksas. Vairākums (79%) Latvijas iedzīvotāju, kuri mājsaimniecībā atbild par komunālo pakalpojumu izmantošanu un norēķiniem, uzskata, ka ir vērts īstenot energoresursu un citu komunālo pakalpojumu taupības pasākumus, jo tas palīdz samazināt un labāk kontrolēt komunālo pakalpojumu izmaksas (26% tam pilnībā piekrīt un 53% drīzāk piekrīt). Pretēju viedokli pauž salīdzinoši neliela daļa – 13% taupības pasākumu lietderībai nepiekrīt, savukārt 8% šajā jautājumā nav izveidojies konkrēts viedoklis.

Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu, kas tika veikts 2022. gada nogalē, kopējais atbalstītāju un skeptiķu īpatsvars attiecībā uz komunālo pakalpojumu taupības pasākumu ieviešanas lietderību nav būtiski mainījies. Tomēr vērojamas izmaiņas iedzīvotāju attieksmes intensitātē – ir samazinājies to respondentu īpatsvars, kuri pilnībā piekrīt, ka energoresursu un citu komunālo pakalpojumu taupības pasākumus ir vērts īstenot (no 34% uz 26%), savukārt pieaudzis to skaits, kuri šādai rīcībai drīzāk piekrīt (no 47% uz 53%).

Kā skaidro socioloģe Ilze Gansone: “Šī tendence liecina, ka iedzīvotāju attieksme pret komunālo pakalpojumu taupību kļuvusi “mierīgāka” un pragmatiskāka. Kategoriska piekrišana samazinās, bet pieaug racionāla, ikdienā pieņemta izvēle. Taupība arvien vairāk kļūst par stabilu ieradumu, nevis reakciju uz krīzi, kā to redzējām 2022. gadā”.

Kopumā augstāka gatavība apzināti kontrolēt komunālo pakalpojumu izdevumus un tādējādi samazināt izmaksas biežāk raksturīga tiem iedzīvotājiem, kuri jau šobrīd paredz iespējamās grūtības ar komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksu šajā ziemā. Tāpat lielāka atvērtība taupības risinājumiem raksturīga iedzīvotājiem, kuri aktīvāk interesējas par komunālo pakalpojumu nozari kopumā – seko līdzi mājokļa apsaimniekošanas jautājumiem, ir atvērti jaunām komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas alternatīvām, kā arī uzsver, ka viņiem ir svarīgi, lai pakalpojumu sniedzēji darbotos ilgtspējīgi un videi draudzīgi. 

Pētījuma rezultāti parāda, ka ilgtspējīga un atbildīga attieksme pret energoresursu un komunālo pakalpojumu izmantošanu Latvijas sabiedrībā kļūst par nozīmīgu vērtību

Vairums pētījuma dalībnieku piekrīt, ka ir svarīgi veicināt sabiedrības izpratni par atbildīgu resursu lietošanu, piemēram, elektroenerģijas, siltuma un ūdens taupīšanu, kā arī atkritumu šķirošanu. Kopumā šim apgalvojumam piekrīt 82% respondentu, no kuriem trešdaļa (34%) tam pilnībā piekrīt, bet gandrīz puse (48%) – drīzāk piekrīt. Pretēju viedokli pauž salīdzinoši neliela daļa – 10%, savukārt 8% šajā jautājumā nav izveidojuši konkrētu nostāju, kas var liecināt gan par informācijas trūkumu, gan piesardzīgu attieksmi.

Jānorāda, ka atsevišķās grupās atbalsts sabiedrības izpratnes veicināšanas nepieciešamībai par atbildīgu komunālo pakalpojumu izmantošanu ir izteiktāks. Kopumā pārliecinātāki par sabiedrības izpratnes veicināšanas nepieciešamību ir vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, kā arī augstāku ienākumu guvēji (1501 EUR un vairāk mēnesī). Izteiktāks atbalsts vērojams arī to vidū, kuri aktīvāk interesējas par mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu jautājumiem, aktīvi meklē jaunas alternatīvas šajā jomā un ir atvērti jaunām mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu alternatīvām, kā arī uzskata, ka energoresursu un citu komunālo pakalpojumu taupības pasākumi ir lietderīgi, jo palīdz samazināt vai kontrolēt mājsaimniecības izmaksas, un kuriem ir svarīgi, lai komunālo pakalpojumu sniedzēji darbotos ilgtspējīgi un videi draudzīgi.

Pētījuma rezultāti liecina, ka sabiedrība ir gatava ne tikai pati iesaistīties, bet sagaida arī ilgtspējīgu, atbildīgu un videi draudzīgu rīcību no komunālo pakalpojumu sniedzējiem

Iedzīvotāji augstu vērtē arī komunālo pakalpojumu sniedzēju lomu ilgtspējas un vides jautājumos. Gandrīz trīs ceturtdaļas (74%) aptaujāto norāda, ka viņiem ir svarīgi, lai komunālo pakalpojumu sniedzēji darbotos ilgtspējīgi un videi draudzīgi – 28% šim apgalvojumam pilnībā piekrīt, bet 46% drīzāk piekrīt. Tikmēr pretēju viedokli pauž 14%, bet 12% šajā jautājumā nav izveidojies konkrēts viedoklis.

Analizējot rezultātus dažādās respondentu apakšgrupās, redzams, ka atbalsts ilgtspējai ir saistīts ar pieredzi un informētību. Kopumā lielāku atbalstu tam, ka komunālo pakalpojumu sniedzēji darbotos ilgtspējīgi un videi draudzīgi pauž 65 līdz 75 gadus veci iedzīvotāji, kā arī mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem (līdz 500 EUR mēnesī uz vienu ģimenes locekli), tāpat šāds skatījums biežāk raksturīgs tiem, kuri ir labi informēti par mājsaimniecības komunālajiem pakalpojumiem – to pieejamību, norēķinu kārtību, klientu apkalpošanu un alternatīvajiem risinājumiem. Izteiktāku atbalstu pauž arī tie iedzīvotāji, kuri aktīvi interesējas par mājokļa apsaimniekošanas jautājumiem, uzskata, ka energoresursu taupības pasākumi ir efektīvs instruments izmaksu kontrolei, kā arī uzsver nepieciešamību veicināt sabiedrības izpratni par atbildīgu komunālo pakalpojumu izmantošanu, un norāda, ka komunālo pakalpojumu sniedzēju akciju kotēšana biržā varētu uzlabot šo uzņēmumu darbību, nodrošinot lielāku finanšu caurspīdīgumu, labāku pārvaldību un reputāciju.

Kā norāda socioloģe Ilze Gansone: “Kopsavelkot pētījuma rezultātus, redzama pārliecinoša tendence, ka Latvijas sabiedrībā nostiprinās izpratne par atbildīgu komunālo pakalpojumu izmantošanu kā kopīgu atbildību – gan iedzīvotāju ikdienas izvēļu līmenī, gan pakalpojumu sniedzēju stratēģiskajos lēmumos. Tas rada labu pamatu ilgtspējīgākai komunālo pakalpojumu attīstībai nākotnē.”

Par pētījumu

Pētījumu Komunālo pakalpojumu nozarē pētījumu kompānija Kantar veica laikā no 2025. gada 25. līdz 27. novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus, tai skaitā 762 iedzīvotājus, kuri ir atbildīgi par komunālo pakalpojumu izmantošanu un norēķiniem savā mājsaimniecībā.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs attiecīgās mērķa grupas kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.