Tavs Neredzamais Sabiedrotais 82 – personāla vadības jomai veltīts izdevums 

Šajā personāla vadības jomai veltītajā numurā stāstīsim, kādi Latvijā ir darbinieku apmierinātības, piesaistības un motivējošās vides rādītāji, kāds ir organizāciju snieguma vērtējums Latvijas darbinieku vidū un kā Latvijas, Baltijas un Eiropas Savienības valstu pilsoņu vērtē savu personīgo nodarbinātības situāciju, kā arī nodarbinātības situāciju valstī.

Latvijā iezīmējas darbinieku piesaistības rādītāja stabilizācija

TRI*M Latvijas darbinieku piesaistības indekss (64 punkti) ir vērtējams kā vidēji augsts. Pēc piesaistības rādītāja straujā kāpuma Covid-19 pandēmijas laikā un tam sekojošās lejupslīdes, šogad Latvijas uzņēmumos un iestādēs vērojama darbinieku piesaistības rādītāja stabilizācija. Rādītājs atspoguļo kopumā stabilu darba vidi, tomēr vienlaikus liecina par to, ka darbinieki ir potenciāli atvērti arī citām, sevišķi finanšu ziņā pievilcīgākām, alternatīvām.

Uzņēmumu un iestāžu kā augsta snieguma organizāciju (HiPO) vērtējums Latvijas darbinieku vidū nav būtiski mainījies

Augsta snieguma organizācijas (HiPO) indekss un to veidojošie pīlāri atspoguļo uzņēmumu un iestāžu sniegumu darbinieku vērtējumā, savukārt tos veidojošie parametri parāda virzienu, kurā darboties tālāk. HiPO jeb organizācijas snieguma vērtējums Latvijas darbinieku vidū ir 79 indeksa punkti.

Kā savu personīgo un valsts nodarbinātības situāciju vērtē Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņi?

Savu personīgo nodarbinātības situāciju kā labu vērtē vairākums (69%) Latvijas, un lielākā daļa (60%) Lietuvas un (58%) Igaunijas pilsoņu. Dati liecina, ka Latvijas pilsoņu vērtējums par savu personīgo nodarbinātības situāciju atbilst eiropiešu kopējam vērtējumam – 2024. gada izskaņā 68% eiropiešu savu personīgās nodarbinātības situāciju vērtēja kā labu.